canorguiá
- singulier : canorguiá [kanurˈɣjo̞]
- pluriel: canorguiás [kanurˈɣjo̞s]
- prononciations
- l. : [kanurˈɣjo̞] (occidental), [kanurˈɣjɛ] (oriental)
- m., rh. : [kanuʁˈgje]
substantif féminin
- réunion de chanoines, chapitre → V. capítol
- R1 : Mistral 1879
- R2 : Ubaud 2011, Cantalausa 2002, Alibert 1997, Balaguer et Pojada 2013